Jaunumi
Vai protam izvēlēties cilvēkus augstākajiem amatiem?
05.08.2026
Diskusijas par jaunā Valsts kancelejas direktora izraudzīšanos vēlreiz aktualizējušas jautājumu par to, kā izvēlēties piemērotāko vadītāju augstākajiem amatiem. Pēc tam, kad Saeima grozīja Valsts civildienesta likumu, paredzot iespēju Ministru prezidentam atsevišķos gadījumos Valsts kancelejas vadītāju iecelt bez atklāta konkursa, sabiedrībā raisījušās diskusijas ne tikai par atlases procedūru, bet arī par kritērijiem, pēc kuriem vispār iespējams novērtēt kandidāta piemērotību tik atbildīgam amatam. Šī diskusija ir aktuāla ne tikai valsts pārvaldē, bet arī privātajā sektorā, mainot vadītāju atlases uzdevumu - līdzšinējā biogrāfija ļauj spriest par kandidāta karjeru, profesionālo pieredzi un sasniegtajiem rezultātiem, taču tā neatbild uz svarīgāko jautājumu – kā cilvēks rīkosies amatā, kurā vēl nav bijis. To nevar noskaidrot tikai sarunā par iepriekšējo pieredzi. Augstākā līmeņa amatos atlasē jāpārbauda, kā kandidāts pieņem lēmumus nepilnīgas informācijas apstākļos, kā reaģē uz iebildumiem un vai spēj vadīt cilvēkus, kuri viņam nepiekrīt.
Brīvdienas nenozīmē tikai brīvu laiku: kā patiesi “atslēgties” no darba
30.06.2026
Ir klāt vasara un līdz ar to — ilgi gaidītais atvaļinājumu laiks. Taču bieži vien pastāv izplatīts maldīgs priekšstats par brīvdienu būtību — tās bieži tiek uzskatītas par atpūtu. Lielākā daļa cilvēku un organizāciju, galvenokārt, raugās uz brīvdienām no darba perspektīvas, uzskatot tās par laiku, kad iespējams mazināt ar darbu saistīto stresu. Tomēr patiesa atpūta ietver enerģijas atjaunošanu, garīgo atveseļošanos un iespēju kvalitatīvi pavadīt laiku kopā ar ģimeni un draugiem. Pasaule, kurā tiek slavināta nemitīga aizņemtība un darbs bez apstājas, ir padarījusi prasmi atpūsties un atslēgties no darba par retu parādību — gan ikdienā, gan brīvdienu laikā.
Lietuva ir soli priekšā – Baltijas valstis algu caurskatāmībai gatavojas nevienādi
11.06.2026
Šī gada 7. jūnijā beidzās termiņš, līdz kuram Eiropas Savienības dalībvalstīm nacionālajos tiesību aktos bija jāpārņem Direktīva par darba samaksas pārredzamību. Termiņš ir pienācis un situācija Baltijas valstīs ir atšķirīga - Lietuva jau ir apstiprinājusi Darba kodeksa grozījumus, Igaunija ieviešanu veido pakāpeniski, bet Latvijā izvēlēts atsevišķa likuma modelis, kura praktiskās detaļas vēl nav pietiekami skaidras, taču darba devējiem šobrīd svarīgākais jautājums ir tieši skaidrība - kas būs jādara, kādi dati jāapkopo un kā būs jāpamato atalgojuma lēmumi?
Darbinieku lojalitāte vairs nav pašsaprotama
22.05.2026
Darbinieku lojalitāte vairs nav pašsaprotama. Pēc ilgāka kāpuma darbinieku iesaiste pēdējos gados atkal samazinās. Starptautiskās pētījumu un konsultāciju kompānijas Gallup dati rāda kritumu no 23 % 2022. un 2023. gadā līdz 21 % 2024. gadā un 20 % 2025. gadā. Tikai katrs piektais darbinieks ir iesaistīts savā darbā. Organizācijām vairs nepietiek ar darba līgumu, algu un stabilitātes solījumu. Ja cilvēki neredz darba jēgu, neuzticas vadībai un nesaprot savu nākotni organizācijā, lojalitāte kļūst trausla. Tāpēc darbinieku noturēšana arvien vairāk kļūst par konkrēta vadītāja atbildību, nevis tikai personāla politikas jautājumu.
Mātes loma palielina sievietes spējas, taču pārāk bieži tā samazina ienākumus.
19.05.2026
Mātes loma palielina sievietes spējas, taču pārāk bieži tā samazina ienākumus. Ne uzreiz, ne vienmēr ļoti pamanāmi, un ne tāpēc, ka kāds būtu pieņēmis apzinātu lēmumu samazināt māmiņas ienākumus. Visbiežāk tas notiek pakāpeniski: laiks prom no darba, izlaists atalgojuma pārskats, iepauzētas karjeras pārmaiņas, zemākas pensiju iemaksas, mazāka profesionālā saskare, retāki projekti, mainītas gaidas vai piesardzīgāka loma pēc atgriešanās darbā.