Jaunumi
“Figure” pētījums: 2026. gadā prognozētais pamatalgu pieaugums ir 4,2%
12.01.2026
2025. gadā mēneša pamatalga vidēji pieauga par 6,2%, demonstrējot lēnāku pieaugumu, nekā iepriekšējos gados. Arī 2026. gadā gaidāma lēnāka izaugsme – prognozētais mēneša pamatalgu pieaugums ir 4,2%, bet gada kopējā atalgojuma 4,4%, liecina atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma “Figure Baltic Advisory” veiktais atalgojuma prognožu pētījums. Šobrīd prognozētais pieaugums ir mērenāks, nekā aizvadītā gada vasarā veiktā prognoze (4,6%). Igaunijā prognozēts 4,8% pieaugums mēneša pamatalgām un 5,0% gada kopējam atalgojumam, savukārt, Lietuvā – 5,0% mēneša pamatalgām un 6,0% - gada kopējam atalgojumam.
Kāpēc labi mērķi paliek “uz papīra”, un kā to mainīt?
12.01.2026
Janvāris bieži vien laiks, kad daudzos uzņēmumos un iestādēs darbinieki un vadītāji vienojas par sasniedzamajiem mērķiem. Šajā kontekstā tiek runāts gan par uzņēmuma kopējiem mērķiem, gan darbinieku individuālajiem attīstības mērķiem. Kā uzstādīt mērķus, kas vienlaikus iedvesmo un ir reāli sasniedzami? Un kā nodrošināt, lai uzstādītie mērķi nepaliek tikai “uz papīra”, bet patiešām tiek sasniegti? Tieši mērķu definēšana un izsekošana ir daudzu vadītāju klupšanas akmens.
Minimālā alga uz pusi zemāka nekā dzīvei nepieciešamā alga
09.12.2025
Diskutējot par atalgojumu, nereti tiek skarts jautājums par minimālo algu kā zemāko atalgojuma slieksni. Šogad minimālā alga Latvijā ir 740 eiro - par 40 eiro vairāk, nekā tā bija pērn. 2026. gadā tā sasniegs 780 eiro pirms nodokļu nomaksas un saskaņā ar Valsts darba inspekcijas datiem minimālo algu saņem gandrīz piektā daļa darba ņēmēju. Patiesībā politikas veidotājiem, lemjot par atalgojuma slieksni, būtu jārunā arī par cilvēcīgu algu un šajā kontekstā ir svarīgi analizēt, kāda ir dzīvei nepieciešamā alga (living wage) Rīgā un reģionos. Šī summa ir krietni lielāka par 740 eiro.
61% darbinieku izjūt aizvainojumu pret darba devēju – kāpēc piedzīvojam uzticības krīzi?
08.12.2025
Sabiedrība šobrīd piedzīvo uzticības krīzi, kas ietekmē arī darba attiecības. Seši no desmit darbiniekiem izjūt aizvainojumu pret tās organizācijas vadību, kurā strādā, kā arī pret valdību kopumā, liecina “Edelman Trust Barometer” šī gada dati. Tikai 75% darbinieku atzīst, ka uzticas savam darba devējam, ka viņš vai viņa rīkosies pareizi. Būtiski sarukusi uzticība līderiem organizācijās – augstākstāvošiem līderiem organizācijā neuzticas 36% augstākā līmeņa vadītāju, 49% vidēja līmeņa vadītāji un 52% darbinieku. Kas darba devējam būtu jādara, lai atgūtu uzticību un kādas ir sekas uzticības trūkumam?
Darba snieguma vērtēšana nav eksāmens
12.11.2025
Gada beigas uzņēmumos tradicionāli ir arī laiks, kad notiek darba snieguma novēršana un darbinieku attīstības plānošana nākamajam gadam. Aktuālākās tendences liecina, ka neapmierinātība ar darba snieguma novērtēšanu pieaug gan starp darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Kamēr darba devēji uzskata, ka tā ir lieka birokrātija, kas nesniedz reālu pienesumu, darbinieki uzskata, ka process nav taisnīgs. Neapmierinātību rada gan izpratnes trūkums par ieguvumiem, gan procesa salīdzinājums ar eksāmenu – joprojām ir izplatīts uzskats “ja mani vērtē, tad esmu izdarījis ko nepareizi”. Vai darba snieguma novērtēšana tiešām ir tikai kritika un administratīvais slogs? Vai attīstības sarunas var aizstāt vērtēšanas procesus, samazinot darbinieku stresu? Ko šīs pārmaiņas nozīmētu darba devējiem?