27.08.2025
Jau gadu ir spēkā likums, kas paredz valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī to kapitālsabiedrībām kopējais atalgojuma budžets nedrīkst pieaugt vairāk kā par 2,6%. Ierobežojums attiecas ne tikai uz organizācijām, kas pilnībā tiek finansētas no valsts budžeta, bet arī uz tām, kas ir pelnošas un ienes naudu valsts kasē. Lai gan likumā ietvertais ierobežojums būs spēkā tikai trīs gadus (līdz 2027. gadam), jau šobrīd varam izdarīt pirmos secinājumus par to, kā tas ietekmē valsts spēju noturēt profesionāļus un sniegt kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus? Vai šāds likums patiešām bija nepieciešams un vai tas nozīmē, ka valsts līdz šim pārmaksāja saviem darbiniekiem?
11.08.2025
Labbūtība darba vidē ir jēdziens, kas dažādu organizāciju dienaskārtībā parādās aizvien biežāk, tomēr, jo vairāk runājam par labbūtību, jo aktuāls kļūst jautājums – kādus ieguvumus tā sniedz darbiniekiem, darba devējiem un organizācijai kopumā? Un, vai labbūtība ir veids, kā sasniegt lielāku peļņu un labākus biznesa rezultātus vai sociālā spiediena ietekme? Vai uzņēmumi, kas iegulda labbūtībā, ilgtermiņā patiešām iegūst vairāk nekā tie, kas to ignorē? Tāpat svarīgi saprast, kurš organizācijā ir atbildīgs par darbinieku labbūtību – vadītājs, personālvadības speciālisti vai paši darbinieki.
29.07.2025
Jūlijā medijus pāršalca ziņa, ka Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valde samaksājusi vairāk nekā desmit tūkstošus eiro tiesas piespriesto morālo kompensāciju vairākiem mediķiem par Neatliekamās medicīnas centra vadītāja veiktu psiholoģisko teroru. Tas nebūt nav vienīgais gadījums Latvijas darba tirgū, kad cilvēkiem ir nācies saskarties ar psiholoģisku vardarbību no vadītāja puses jeb bosingu. Diemžēl, tikai retais ziņo par šādām situācijām, un vēl retāk arī attiecīgās instances atzīst to par vardarbīgu rīcību, kam seko tālākas sekas. 2024. gadā no 44 sūdzībām tikai četros gadījumos konstatēts mobings, bet 2025. gadā līdz šim no 36 lietām mobings tika konstatēts deviņos gadījumos.
26.06.2025
Brīdī, kad darba e-pastā sagatavojam automātisko atbildi, ka esam atvaļinājumā, un jau gatavojamies aizvērt datoru, ir vērts aizdomāties, cik dažādos veidos cilvēki noslēdz darba dienu pirms brīvdienām? Daži pilnībā “atslēdzas” no saziņas ar kolēģiem, citi daļēji vēl atrodas tiešsaistē – visbiežāk padaloties ar pašbildi no pludmales un īsu Slack ziņu kolēģiem. Tā nav nejaušība – bet gan daļa no organizācijas kultūras.
11.06.2025
Ir klāt vasara un līdz ar to — ilgi gaidītais atvaļinājumu laiks. Taču bieži vien pastāv izplatīts maldīgs priekšstats par brīvdienu būtību — tās bieži tiek uzskatītas par atpūtu. Lielākā daļa cilvēku un organizāciju, galvenokārt, raugās uz brīvdienām no darba perspektīvas, uzskatot tās par laiku, kad iespējams mazināt ar darbu saistīto stresu. Tomēr patiesa atpūta ietver enerģijas atjaunošanu, garīgo atveseļošanos un iespēju kvalitatīvi pavadīt laiku kopā ar ģimeni un draugiem. Pasaule, kurā tiek slavināta nemitīga aizņemtība un darbs bez apstājas, ir padarījusi prasmi atpūsties un atslēgties no darba par retu parādību — gan ikdienā, gan brīvdienu laikā.