Jaunumi
Minimālā alga uz pusi zemāka nekā dzīvei nepieciešamā alga
09.12.2025
Diskutējot par atalgojumu, nereti tiek skarts jautājums par minimālo algu kā zemāko atalgojuma slieksni. Šogad minimālā alga Latvijā ir 740 eiro - par 40 eiro vairāk, nekā tā bija pērn. 2026. gadā tā sasniegs 780 eiro pirms nodokļu nomaksas un saskaņā ar Valsts darba inspekcijas datiem minimālo algu saņem gandrīz piektā daļa darba ņēmēju. Patiesībā politikas veidotājiem, lemjot par atalgojuma slieksni, būtu jārunā arī par cilvēcīgu algu un šajā kontekstā ir svarīgi analizēt, kāda ir dzīvei nepieciešamā alga (living wage) Rīgā un reģionos. Šī summa ir krietni lielāka par 740 eiro.
61% darbinieku izjūt aizvainojumu pret darba devēju – kāpēc piedzīvojam uzticības krīzi?
08.12.2025
Sabiedrība šobrīd piedzīvo uzticības krīzi, kas ietekmē arī darba attiecības. Seši no desmit darbiniekiem izjūt aizvainojumu pret tās organizācijas vadību, kurā strādā, kā arī pret valdību kopumā, liecina “Edelman Trust Barometer” šī gada dati. Tikai 75% darbinieku atzīst, ka uzticas savam darba devējam, ka viņš vai viņa rīkosies pareizi. Būtiski sarukusi uzticība līderiem organizācijās – augstākstāvošiem līderiem organizācijā neuzticas 36% augstākā līmeņa vadītāju, 49% vidēja līmeņa vadītāji un 52% darbinieku. Kas darba devējam būtu jādara, lai atgūtu uzticību un kādas ir sekas uzticības trūkumam?
Darba snieguma vērtēšana nav eksāmens
12.11.2025
Gada beigas uzņēmumos tradicionāli ir arī laiks, kad notiek darba snieguma novēršana un darbinieku attīstības plānošana nākamajam gadam. Aktuālākās tendences liecina, ka neapmierinātība ar darba snieguma novērtēšanu pieaug gan starp darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Kamēr darba devēji uzskata, ka tā ir lieka birokrātija, kas nesniedz reālu pienesumu, darbinieki uzskata, ka process nav taisnīgs. Neapmierinātību rada gan izpratnes trūkums par ieguvumiem, gan procesa salīdzinājums ar eksāmenu – joprojām ir izplatīts uzskats “ja mani vērtē, tad esmu izdarījis ko nepareizi”. Vai darba snieguma novērtēšana tiešām ir tikai kritika un administratīvais slogs? Vai attīstības sarunas var aizstāt vērtēšanas procesus, samazinot darbinieku stresu? Ko šīs pārmaiņas nozīmētu darba devējiem?
71% vadītāju ir pārguruši – ko darīt, lai komanda neizdeg kopā ar viņiem?
10.11.2025
Mūsdienās aizvien vairāk cilvēku apzinās, ka izdegšana ir reāls risks, ar ko var saskarties teju ikviens, un ka tā var negatīvi ietekmēt gan mentālo, gan fizisko veselību, taču par šo fenomenu aizvien runājam, domājot par darbiniekiem, bet mazāk – par vadītājiem. “Deloitte Global Survey” pētījums liecina, ka 77% darbinieku izjutuši izdegšanu esošas darba slodzes ietekmē, taču vadītāji ir pakļauti tikpat augstam riskam. “Global Leadership Forecast” dati izceļ, ka 71% vadītāju visā pasaulē izjūt paaugstinātu stresa līmeni, kas nav saistīts tikai ar ilgām darba stundām un neskaitāmām sapulcēm, bet emocionālo slodzi, lēmumu radīto nogurumu un sistēmisku spriedzi organizācijā. Kopā šie faktori rada izdegšanas risku.
Vai valsts pārmaksā saviem darbiniekiem?
27.08.2025
Jau gadu ir spēkā likums, kas paredz valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī to kapitālsabiedrībām kopējais atalgojuma budžets nedrīkst pieaugt vairāk kā par 2,6%. Ierobežojums attiecas ne tikai uz organizācijām, kas pilnībā tiek finansētas no valsts budžeta, bet arī uz tām, kas ir pelnošas un ienes naudu valsts kasē. Lai gan likumā ietvertais ierobežojums būs spēkā tikai trīs gadus (līdz 2027. gadam), jau šobrīd varam izdarīt pirmos secinājumus par to, kā tas ietekmē valsts spēju noturēt profesionāļus un sniegt kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus? Vai šāds likums patiešām bija nepieciešams un vai tas nozīmē, ka valsts līdz šim pārmaksāja saviem darbiniekiem?