14.02.2025
Organizāciju līderi mūsdienās darbojas nepārtrauktu pārmaiņu un izaicinājumu laikmetā, kur jāspēj pielāgoties nenoteiktībai, vadīt dažādas komandas un vienlaikus fokusēties uz stratēģiskajiem mērķiem. No līderiem tiek sagaidīta augsta emocionālā un sociālā inteliģence, spēja efektīvi komunicēt un risināt konfliktus, darbinieku stresa un izdegšanas mazināšana, kā arī empātiska un caurspīdīga vadība. Viņiem jābūt elastīgiem, jāprot pieņemt lēmumus riska apstākļos un jāizmanto tehnoloģijas, lai veicinātu efektivitāti. Vienlaikus līderi saskaras ar spiedienu piesaistīt un noturēt talantus, veidot uzticēšanos komandās un panākt darba un privātās dzīves integrāciju, lai darbinieki justos motivēti un novērtēti.
13.02.2025
Gada sākums tradicionāli ir arī laiks, kad organizācijās notiek attīstības un novērtēšanas pārrunas ar darbiniekiem. Kādi šoreiz ir svarīgākie notikumi?
12.02.2025
Baltijas valstu atšķirīgās nodokļu sistēmas sarežģī darbaspēka izmaksu plānošanu, tāpēc ir būtiski izprast galvenās atšķirības un ņemt vērā vairākus aspektus. Salīdzinot atalgojumu, nevar balstīties tikai uz bruto algām, jo katrā valstī tas tiek aprēķināts atšķirīgi. Ja tiek ņemti vērā tikai bruto rādītāji, varētu šķist, ka viens darbinieks Lietuvā organizācijai izmaksā vairāk, nekā abās pārējās valstīs, taču patiesībā faktiskās izmaksas darba devējam ir zemākas, nekā Latvijā vai Igaunijā.
23.10.2024
Ir daudz avotu, kur pieejama informācija par atalgojumu – daudzās valstīs vislielākā atalgojuma datubāze ir publicēta atbildīgo iestāžu vietnēs (Latvijā: Valsts ieņēmumu dienests, Igaunijā - Estonian Tax and Customs Board, Lietuvā - State Tax Inspectorate), vēl informācija tiek publicēta darba sludinājumos un, protams, allaž aktuāls informācijas avots ir “kaimiņš teica”. Nereti informācija šajos avotos ir ļoti atšķirīga, tāpēc darba meklētāji var viegli apjukt. Kāpēc pastāv šādas atšķirības un kā izvērtēt katrā avotā pieejamo informāciju? Pirms desmit gadiem informācija par atalgojumu daudzviet tika uzskatīta par komercnoslēpumu.
21.10.2024
Z paaudzes (dzimuši no 1997. līdz 2012. gadam) pārstāvju skaits Latvijas darba tirgū turpina pieaugt, un jaunākie dati liecina, ka teju katrs piektais darba ņēmējs ir dzimis laikā no 1997. līdz 2012. gadam. Turklāt tiek prognozēts, ka līdz 2025. gadam Z paaudze veidos vairāk nekā ceturto daļu no globālā darbaspēka. Jaunie profesionāļi aizvien vairāk cenšas nostiprināties gan Latvijas, gan globālajā darba tirgū. Populārākās nozares ir klientu apkalpošana, informāciju tehnoloģijas (IT) un telekomunikācijas, pārdošana un mārketings.