Jaunumi
Darba snieguma vērtēšana nav eksāmens
12.11.2025
Gada beigas uzņēmumos tradicionāli ir arī laiks, kad notiek darba snieguma novēršana un darbinieku attīstības plānošana nākamajam gadam. Aktuālākās tendences liecina, ka neapmierinātība ar darba snieguma novērtēšanu pieaug gan starp darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Kamēr darba devēji uzskata, ka tā ir lieka birokrātija, kas nesniedz reālu pienesumu, darbinieki uzskata, ka process nav taisnīgs. Neapmierinātību rada gan izpratnes trūkums par ieguvumiem, gan procesa salīdzinājums ar eksāmenu – joprojām ir izplatīts uzskats “ja mani vērtē, tad esmu izdarījis ko nepareizi”. Vai darba snieguma novērtēšana tiešām ir tikai kritika un administratīvais slogs? Vai attīstības sarunas var aizstāt vērtēšanas procesus, samazinot darbinieku stresu? Ko šīs pārmaiņas nozīmētu darba devējiem?
71% vadītāju ir pārguruši – ko darīt, lai komanda neizdeg kopā ar viņiem?
10.11.2025
Mūsdienās aizvien vairāk cilvēku apzinās, ka izdegšana ir reāls risks, ar ko var saskarties teju ikviens, un ka tā var negatīvi ietekmēt gan mentālo, gan fizisko veselību, taču par šo fenomenu aizvien runājam, domājot par darbiniekiem, bet mazāk – par vadītājiem. “Deloitte Global Survey” pētījums liecina, ka 77% darbinieku izjutuši izdegšanu esošas darba slodzes ietekmē, taču vadītāji ir pakļauti tikpat augstam riskam. “Global Leadership Forecast” dati izceļ, ka 71% vadītāju visā pasaulē izjūt paaugstinātu stresa līmeni, kas nav saistīts tikai ar ilgām darba stundām un neskaitāmām sapulcēm, bet emocionālo slodzi, lēmumu radīto nogurumu un sistēmisku spriedzi organizācijā. Kopā šie faktori rada izdegšanas risku.
Vai valsts pārmaksā saviem darbiniekiem?
27.08.2025
Jau gadu ir spēkā likums, kas paredz valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī to kapitālsabiedrībām kopējais atalgojuma budžets nedrīkst pieaugt vairāk kā par 2,6%. Ierobežojums attiecas ne tikai uz organizācijām, kas pilnībā tiek finansētas no valsts budžeta, bet arī uz tām, kas ir pelnošas un ienes naudu valsts kasē. Lai gan likumā ietvertais ierobežojums būs spēkā tikai trīs gadus (līdz 2027. gadam), jau šobrīd varam izdarīt pirmos secinājumus par to, kā tas ietekmē valsts spēju noturēt profesionāļus un sniegt kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus? Vai šāds likums patiešām bija nepieciešams un vai tas nozīmē, ka valsts līdz šim pārmaksāja saviem darbiniekiem?
“Figure” pētījums: vidējais atalgojuma pieaugums finanšu nozarē mēneša pamatalgai +8,1%, augušas arī prēmijas
15.08.2025
Finanšu nozarē mēneša pamatalgas pieaugums šogad ir 8,1%, līdzīgi kā pērn (8,8%), un par 2,6% pārsniedzot 2024. gada vasaras prognozes (+5,5%). Gada kopējā atalgojuma pieaugums vidēji sasniedza 11,6%, kas ir nedaudz augstāks, nekā 2024. gadā (11,1%). Šīs tendences būtiski atšķiras no rādītājiem citos biznesa sektoros Latvijas ekonomikā, liecina atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma “Figure Baltic Advisory” veiktais ikgadējais pētījums par atalgojumu finanšu nozarē. Tāpat kā gadu iepriekš, arī šogad 2026. gadam tiek prognozēts mērenāks algu pieaugums - vidēji sasniedzot 5,5%.
No sociālās garantijas līdz biznesa stratēģijai: kā mainās izpratne par labbūtību darbā?
11.08.2025
Labbūtība darba vidē ir jēdziens, kas dažādu organizāciju dienaskārtībā parādās aizvien biežāk, tomēr, jo vairāk runājam par labbūtību, jo aktuāls kļūst jautājums – kādus ieguvumus tā sniedz darbiniekiem, darba devējiem un organizācijai kopumā? Un, vai labbūtība ir veids, kā sasniegt lielāku peļņu un labākus biznesa rezultātus vai sociālā spiediena ietekme? Vai uzņēmumi, kas iegulda labbūtībā, ilgtermiņā patiešām iegūst vairāk nekā tie, kas to ignorē? Tāpat svarīgi saprast, kurš organizācijā ir atbildīgs par darbinieku labbūtību – vadītājs, personālvadības speciālisti vai paši darbinieki.