Mātes loma palielina sievietes spējas, taču pārāk bieži tā samazina ienākumus.

19.05.2026

“Figure Baltic Advisory” vadošā partnere Irja Rae

Irja Rae

Mātes loma palielina sievietes spējas, taču pārāk bieži tā samazina ienākumus.

Ne uzreiz, ne vienmēr ļoti pamanāmi, un ne tāpēc, ka kāds būtu pieņēmis apzinātu lēmumu samazināt māmiņas ienākumus.

Visbiežāk tas notiek pakāpeniski: laiks prom no darba, izlaists atalgojuma pārskats, iepauzētas karjeras pārmaiņas, zemākas pensiju iemaksas, mazāka profesionālā saskare, retāki projekti, mainītas gaidas vai piesardzīgāka loma pēc atgriešanās darbā.

Ekonomikā to sauc par alternatīvajām izmaksām (opportunity cost) – tas, no kā cilvēks atsakās, izdarot konkrētu izvēli kādas citas alternatīvas vietā. Mātes lomas gadījumā gan šis jēdziens ir jālieto piesardzīgi. Bērns, ģimenes dzīve un rūpes nevar izteikt nekādā naudā, taču ir vērtīgi aplūkot to, kas reizēm tiek nepamanīts: mātes loma var nozīmēt būtiskas ekonomiskās sekas, un joprojām šīs sekas attiecas tieši uz sievietēm.

Starptautiskos pētījumos šādi tiek apzīmēts “mātes sods” (motherhood penalty). Tas noteikti nenozīmē to, ka mātes loma pati par sevi uzskatāma par sodu. Tas ir attiecināms uz darba tirgu, ģimeņu pabalstu sistēmu, darba devēju gaidām un nelīdzvērtīgu rūpju sadalījumu, kas nereti mātes lomai ilgtermiņā nozīmē ienākumu un karjeras iespēju samazinājumu.

Mātes sods nav tikai par vecāku pabalstiem

Kad mēs runājam par bērna piedzimšanu un naudu, bieži koncentrējamies uz vienu jautājumu: cik dāsns ir vecāku pabalsts?

Tas, protams, ir svarīgi, bet tā ir tikai viena stāsta daļa. Realitātē mātes sods var atspoguļoties vismaz sešos dažādos aspektos.

Kur ir redzama ekonomiskās sekas	Ko tās nozīmē
Tiešs ienākumu samazinājums	Darba alga tiek aizvietota ar pabalstu, kas var būt mazāks, vai arī tam ir noteikti “griesti”.
Neiegūts algas pieaugums	Māmiņa var palaist garām algu pārskatus, bonusus, vai amata izmaiņas.
Karjeras pārtraukumi	Laiks ārpus darba var samazināt redzamību, ietekmēt klientu attiecības, projektu pieredzi un paaugstināšanas iespējas.
Izmaiņas darba laikā	Pēc atgriešanās māmiņas var vēlēties elastīgāku darba režīmu, kas var nozīmēt amatus ar mazākām izaugsmes iespējām.
Ietekme uz pensiju	Mazāki ienākumi vai pabalstu laikā zemākas vai pārtrauktas iemaksas var samazināt nākotnes pensijas uzkrājumu.
Darba devēju gaidas	Māmiņas var tikt uztvertas kā mazāk pieejamas vai mazāk ambiciozas, pat ja tas neatbilst realitātei.

OECD analīze rāda, ka karjeras pārtraukumi pēc bērna piedzimšanas būtiski ietekmē sieviešu algu atšķirības. Šie pārtraukumi samazina algu izaugsmi, jo tiek zaudēta darba pieredze, uzkrātais cilvēkkapitāls un dažkārt notiek pāreja uz nepilna laika darbu ar ierobežotākām karjeras iespējām. Tāpēc galvenais jautājums nav tikai par to, cik daudz māmiņa saņem bērna kopšanas laikā, bet arī par to, ko viņa šajā laikā neiegūst — ienākumos, pieredzē un karjeras iespējās.

Trīs Baltijas valstu sistēmas – trīs atšķirīgi finansiālie efekti

Igaunija, Latvija un Lietuva finansiāli aizsargā ģimenes pēc bērna piedzimšanas. Taču katra to dara atšķirīgi. Šīs atšķirības ir nozīmīgas, jo tās nosaka, kad ienākumu kritums kļūst redzams, cik ilgi vecāks var palikt ārpus darba tirgus un kur vēlāk var parādīties ietekme karjeras izaugsmē.

Tabulā zemāk ir norādīti būtiskākie rādītāji, kas raksturo mātes sodu: ilgums, aizvietojamības likmes un kurā brīdī ienākumu samazinājums kļūst vispamanāmākais.

Aspekts	Igaunija	Latvija	Lietuva
Maternitātes pabalsta izmaksas periods	Nodarbinātai mātei pienākas līdz 100 secīgām kalendārajām dienām maternitātes pabalsta — līdz 70 dienām pirms dzemdībām un 30 dienām pēc dzemdībām.	Maternitātes pabalsts tiek izmaksāts divās daļās: tipiski 56 vai 70 dienas pirms bērna dzimšanas un 56 vai 70 dienas pēc; maksimālais periods var sasniegt 140 dienas.	Maternitātes pabalsts tiek izmaksāts 126 kalendārās dienas; sarežģītu vai vairāku bērnu dzemdību gadījumā tiek pagarināts par vēl 14 dienām.
Maternitātes pabalsta līmenis (aizvietojamības likme)	Tiek noteikts, balstoties uz iepriekš sociāli apdrošinātājiem ienākumiem un vecāku pabalsta noteikumiem; tiek piemēroti minimālais un maksimālais limits.	80% no pieteicēja vidējiem apdrošinātajiem ienākumiem	77.58% no pieteicēja kompensējamās algas
Vecāku/bērna kopšanas pabalsta izmaksas periods	Tipiski kopīgais vecāku pabalsts ir 475 kalendārās dienas, ja māte strādāja pirms dzemdībām; tas var tikt pagarināts līdz 514 dienām, ja iepriekš ir izmantotas mazāk maternitāte pabalsta dienas.	Vecāki izvēlas 13 vai 19 mēnešu pabalstu no bērna dzimšanas brīža.	Vecāki izvēlas bērna kopšanas pabalstu līdz bērns kļūst 18 vai 24 mēnešus vecs.
Pabalsta līmenis ilgākā periodā	Saistīts ar ienākumiem, taču limitēts	60% izvēloties 13 mēnešus; 43.75% izvēloties 19 mēnešus.	60% izvēloties 18 mēnešu vecumu; 45% pirms 12 mēnešus un 30% nākamos 12 mēnešus, izvēloties 24 mēnešu vecumu.
Rezervētā daļa tēvam/otram vecākam	Tēvam atsevišķi pienākas 30 kalendārās dienas paternitātes pabalsta; kopīgais vecāku pabalsts var tikt dalīts starp abiem vecākiem.	Katram vecākam pienākas 2 nepārnesami mēneši, ko var izmantot līdz bērns sasniedz 8 gadu vecumu.	Katram vecākam ir nepārnesamā daļa; sistēma nodrošina rezervētus mēnešus katram no vecākiem.
Nodrošinātais bērna kopšanas atvaļinājums	Bērna kopšanas atvaļinājums var tikt izmantots līdz bērns sasniedz 3 gadu vecumu.	Bērna kopšanas atvaļinājums un vecāku pabalsts ir daļēji saistīti; pabalsta periods var nesaskanēt ar pilnu darba devēja nodrošināto atvaļinājumu.	Bērna kopšanas atvaļinājums var turpināties līdz bērns kļūst 3 gadus vecs, taču pabalsts tiek pārtraukts 18 vai 24 mēnešu vecumā.
Kurā brīdī tiešais ienākumu kritums kļūst vispamanāmākais	Vecākiem ar augstāku ienākumu līmeni, jo pabalsts ir limitēts, un, ja vecāks paliek mājās pēc pabalsta izmaksas perioda.	Izvēloties garāko pabalsta periodu – 19 mēnešus, kad tiek noteikts pabalsts 43.75% apmērā.	Izvēloties pabalstu līdz 24 mēnešu vecumam, īpaši otrajā gadā, kad tiek noteikts pabalsts 30% apmērā.

Kur mātes sods ir vislielākais?

Atbilde ir atkarīga no tā, ko mēs mērām.

Ja mēs skatāmies tikai uz tiešo ienākumu bērna kopšanas prombūtnes laikā, vislielākais kritums novērojams Lietuvā un Latvijā.

Lietuvā, izvēloties 24 mēnešu prombūtni, rodas lielākais finansiālais kritums: pēc maternitātes pabalsta un augstāka sākotnējā vecāku pabalsta, tas samazinās no 45% uz 30%. Tas padara ienākumu samazinājumu ļoti redzamu tieši otrajā gadā.

Latvijā, garākā 19 mēnešu prombūtne nozīmē 43.75% no apdrošinātājiem ienākumiem, kas arī ir būtisks ienākumu samazinājums.

Igaunijā redzams dāsnākais pabalsts, domājot par ienākumu aizvietošanu. Vidēju ienākumu saņēmējam tiešo ienākumu kritums būs mazāks pabalsta izmaksas laikā, taču tas nenozīmē, ka mātes sods neeksistē, tas vienkārši nav tik ļoti izteikts.
Igaunijā šis risks ir apslēptāks: relatīvi dāsna un elastīga sistēma var padarīt garākus karjeras pārtraukumus finansiāli iespējamus. Tas var būt labi ģimenei bērna pirmajos dzīves gados, taču tas var atstāt ekonomiskās sekas ilgtermiņā, ja prombūtni galvenokārt izmanto tikai māte un atgriešanās darbā netiek aktīvi atbalstīta.

Kopsavilkumā vislielākais finansiālais mātes sods, visticamāk, ir Lietuvā, kam seko Latvija. Igaunijā šis efekts var būt mazāk redzams ikmēneša pabalstu līmenī, bet vēlāk var izpausties caur izlaistiem algu pārskatiem, karjeras pauzēm un ietekmi uz pensiju.

Dāsna vecāku pabalstu sistēma joprojām var negatīvi ietekmēt sieviešu karjeras

Šī ir neērtā daļa: sistēma, kas atbalsta ilgstošu vecāku prombūtni, var būt vienlaicīgi aizsargājoša un riskanta.

Tā pasargā ģimenes, dodot tām laiku, ienākumu drošību un darba aizsardzību. Tas ir svarīgi. Īss un slikti apmaksāts bērna kopšanas atvaļinājums var radīt milzīgu stresu un piespiest vecākus atgriezties darbā pirms viņi ir tam gatavi.

Kamēr gari atvaļinājumi var kļūt par risku karjerai, ja tos galvenokārt izmanto mātes.

Risk nav tāds, ka mātes kļūtu mazāk spējīgas, risks ir tajā, ka darba tirgus turpina attīstīties bez viņām. Projekti turpinās, klienti mainās, komandas pārgrupējas, algu pārskati notiek, rodas jauni amati, notiek zināšanu apmaiņa. Brīdī, kad māmiņa atgriežas darbā, viņa formāli var atgriezties iepriekšējā amatā, bet ne vienmēr tas nozīmē to pašu darba saturu un iepriekš uzņemto karjeras trajektoriju.

Jaunākie Eiropas pētījumi brīdina, ka ilgstoši bērnu kopšanas atvaļinājumi var palielināt mātes algu sodu, kamēr bērnu aprūpes pieejamība un sabiedrības attieksme, kas atbalsta māmiņu nodarbinātību, var to mazināt.

Tas nozīmē, ka jautājums nebūt nav vienkāršs: Vai bērna kopšanas atvaļinājumam ir jābūt garam vai īsam? Vērtīgāks jautājums ir: Kā mēs varam nodrošināt, ka bērna kopšanas atvaļinājums nekļūst tikai par mātes karjeras pārrāvumu?

Tēva loma ir svarīga

Tēvam vai otram vecākam rezervētais atvaļinājums ir nozīmīgs, jo tas maina ierasto kārtību.

Ja māte izmanto visu atvaļinājumu, darba devējs var turpināt uzskatīt mātes lomu kā reālu karjeras risku. Ja arī tēvi biežāk izvēlēsies un normalizēs atvaļinājumu, rūpes par bērnu vairs nebūs tikai māmiņu jautājums, tās kļūs par ģimenes un darba tirgus jautājumu.

Visās Baltijas valstīs ir noteikts tēva vai otra vecāka atvaļinājums. Igaunijā tas ir 30 kalendāro dienu atvaļinājums. Latvijā tie ir divi nepārnesami mēneši katram no vecākiem kā daļa no vecāku atbalsta sistēmas. Arī Lietuva paredz rezervētus nepārnesamos atvaļinājumus.

Taču formālās tiesības ir tikai pirmais solis. Īstais jautājums ir, vai tēvi to izmanto, vai darba devēji to atbalsta un vai tas kļūst par sociālo normu.

Ja tēvi neizmanto būtisku daļu pieejamā atvaļinājuma, mātes sods paliek kā mātes sods nevis vecāku sods.

Kam darba devējiem jāpievērš uzmanība?

Valsts noteiktie pabalsti nosaka, kādus ienākumus ģimenes saņems bērna kopšanas atvaļinājuma laikā. Darba devējs nosaka to, kas notiks pēc tam.

Vai māmiņa, atgriežoties no prombūtnes, var turpināt savu karjeras ceļu, vai arī viņa restartē savu karjeru no zemākas pozīcijas?
Vai algu pārskati tiek veikt godīgi prombūtnes laikā un pēc tās?
Vai, māmiņām atgriežoties, viņas tiek iekļautas nozīmīgos projektos un darbā ar klientiem?
Vai nepilnas slodzes vai elastīga grafika darbs tiek uztverts par mazāk ambiciozu?
Vai vadītāji uzskata, ka māmiņas ir mazāk pieejamas, mazāk mobilas un mazāk ieinteresētas attīstībā?
Vai tēvi jūtas pietiekami brīvi, lai izmantotu sev pienākošos vecāku atvaļinājumu?
Vai pensiju un ienākumu efekts ilgtermiņā tiek pietiekami apspriesti?

Mātes sods nav tikai sociālās politikas jautājums. Tas ir arī par vienlīdzīgu atalgojumu, talantu noturēšanu un līderības kvalitātēm.

Baltijas salīdzinājums: ko katra sistēma mums iemāca?

Baltijas valstu sistēmas mums norāda uz trim atšķirīgām versijām vienam un tam pašam izaicinājumam.

Igaunija māca, ka dāsna sistēma var labi pasargāt ienākumus, bet var apslēpt karjeras riskus ilgtermiņā. Ja māmiņa paliek ārpus darba tirgus ilgāku laiku, sekas var neparādīties uzreiz, bet gan vēlāk karjeras attīstībā.

Latvija māca, ka zemāka algas aizvietojamības likme rada ienākumu samazinājumu pamanāmāku agrāk. Tas var spiest atsevišķas ģimenes atgriezties darbā ātrāk, un tas var radīt finansiālu spiedienu.

Lietuva mums māca, ka elastībai ir cena. 18 un 24 mēnešu izvēles iespējas ļauj ģimenēm izvēlēties laiku vai ienākumus, taču ilgstošā izvēle var radīt ienākumu kritumu.

Neviena no sistēmām pilnībā neatrisina mātes sodu. Tās tikai iezīmē, kur tas parādās: ikmēneša ienākumos, spiedienā atgriezties darbā, karjeras pauzēs un vēlāk pensiju uzkrājumos.

Patiesais jautājums

Mātes loma nesamazina mātes spējas, taču sistēma var samazināt viņu ienākumu, ja tā pieņem, ka mātes pamatā uzņemsies galvenās rūpes.

Mātes sodu nerada viens konkrēts likums, viens darba devējs vai viens ģimenes lēmums. To rada vairāku apstākļu mijiedarbība: valsts pabalstu sistēma, darba vietu prakse un rūpju sadalījums mājās.

Ja mēs vēlamies panākt godīgāku atalgojumu, labākas darba vietas un veiksmīgākas sieviešu karjeras, mums ir jāpaskatās tālāk par ikmēneša vecāku pabalstu. Mums ir jāuzdod jautājums, kas notiek ar algu pieaugumiem, paaugstinājumiem, pensiju uzkrājumiem un profesionālo redzamību pēc tam, kad bērns ir piedzimis.

Laba bērnu kopšanas atvaļinājumu sistēmai būtu ne tikai jāaizsargā ģimenes pirmajos mēnešos, tai būtu arī jāpalīdz abiem vecākiem palikt saistītiem ar darbu, sadalīt rūpes pēc iespējas vienlīdzīgāk un atgriezties darbā, izvairoties no situācijām, kurās viens vecāks – biežāk māte, izjūt sekas ilgtermiņā.

Jautājums nav par to, vai mēs novērtējam mātes lomu. Lielākajā daļā sabiedrību tas tiek novērtēts. Patiesais jautājums ir: kurš par to maksā?

Datu avoti, kas izmantoti raksta veidošanā

Rakstā izmantoti oficiālie valstu avoti par pabalstiem, kā arī pētījumu avoti. Noteikumi var mainīties un to precīza piemērošana ir atkarīga no nodarbinātības statusa, sociālo iemaksu vēstures, perioda, algu līmeņa un piemērojamajiem limitiem.