Ir daudz avotu, kur pieejama informācija par atalgojumu – daudzās valstīs vislielākā atalgojuma datubāze ir publicēta atbildīgo iestāžu vietnēs (Latvijā: Valsts ieņēmumu dienests, Igaunijā - Estonian Tax and Customs Board, Lietuvā - State Tax Inspectorate), vēl informācija tiek publicēta darba sludinājumos un, protams, allaž aktuāls informācijas avots ir “kaimiņš teica”. Nereti informācija šajos avotos ir ļoti atšķirīga, tāpēc darba meklētāji var viegli apjukt. Kāpēc pastāv šādas atšķirības un kā izvērtēt katrā avotā pieejamo informāciju? Pirms desmit gadiem informācija par atalgojumu daudzviet tika uzskatīta par komercnoslēpumu.

Z paaudzes (dzimuši no 1997. līdz 2012. gadam) pārstāvju skaits Latvijas darba tirgū turpina pieaugt, un jaunākie dati liecina, ka teju katrs piektais darba ņēmējs ir dzimis laikā no 1997. līdz 2012. gadam. Turklāt tiek prognozēts, ka līdz 2025. gadam Z paaudze veidos vairāk nekā ceturto daļu no globālā darbaspēka. Jaunie profesionāļi aizvien vairāk cenšas nostiprināties gan Latvijas, gan globālajā darba tirgū. Populārākās nozares ir klientu apkalpošana, informāciju tehnoloģijas (IT) un telekomunikācijas, pārdošana un mārketings.

Dzīvei nepieciešamā alga ir temats, par kuru nepieciešama nopietna diskusija. Lai gan aizvien vairāk darba devēju Baltijā pievērš uzmanību darbinieku labklājībai, daudzi cilvēki joprojām nesaņem pietiekamu atalgojumu, lai dzīvotu cilvēka cienīgu dzīvi. Finansiālā drošība ir viens no svarīgākajiem labklājības aspektiem un būtiski ietekmē mūsu dzīves kvalitāti. Pētījumi liecina, ka, sasniedzot noteiktu ienākumu līmeni, atalgojuma pielikums vairs nerada būtisku motivācijas pieaugumu, tomēr, ja cilvēkam trūkst līdzekļu, tas var kļūt par galveno ikdienas rūpi, ko nevar viegli atrisināt vai apiet. Ja atalgojums nesasniedz dzīvei nepieciešamo slieksni, tas kļūst par ļoti būtisku problēmu.

Dzīvei nepieciešamā alga jeb minimālais ienākumu līmenis, kas tiek uzskatīts par nepieciešamu indivīdam vai ģimenei, lai segtu savas pamatvajadzības un uzturētu pienācīgu dzīves līmeni noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā, 2024. gadā Rīgā ir 1630 EUR bruto, bet reģionos – 1384 EUR bruto, liecina atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma “Figure Baltic Advisory” dati. Salīdzinot ar situāciju pērn, dzīvei nepieciešamā alga Rīgā ir pieaugusi, bet reģionos – mainījusies minimāli. 2023. gadā dzīvei nepieciešamā alga Rīgā bija 1501 EUR bruto, bet reģionos - 1397 EUR bruto.

Atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmums “Figure Baltic Advisory” paziņojis šī gada taisnīgākā atalgojuma maksātājus Latvijā – mazo un vidējo, kā arī lielo uzņēmumu kategorijā.

Vai esat pieredzējis, ka tas, ko esat solījis un plānojis izdarīt, izrādās sarežģītāk piepildāms, aizņem vairāk laika, resursu, enerģijas u.c.? “Es tikšu galā! Kas ceļu meklē, tas to atrod,” apgalvo optimistiskākie cilvēki. Tie, kuriem pasaules redzējums ir reālistiskāks, klusi vai atklāti protestē, tomēr ne vienmēr tiek sadzirdēti. Kad plāns ir gatavs, šķiet, ka puse darba jau ir paveikta – kas gan varētu neizdoties?

Atalgojums IT nozarē audzis par 7,4% - lēnāk, nekā iepriekš

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ik gadu apkopo informāciju par profesiju vidējām stundu tarifa likmēm. Problēma iezīmējas tajā, ka VID apkopojumā iekļautās vidējās stundu likmes virknei profesiju krietni atšķiras no reālajām tirgus likmēm, turklāt, netiek ņemts vērā, ka katru amatu iespējams iedalīt vairākus līmeņos.

“Figure Baltic Advisory” sarunājās ar Igaunijas Finanšu ministrijas Valsts administrācijas departamenta padomnieci Marielu Kivi (Mariel Kivi).

Publiskajā vidē un daudzos Latvijas uzņēmumos ir aktuāli runāt par darbinieku labbūtību, taču, nezinot, ko tas īsti nozīmē, šo jēdzienu var pārprast. Svarīgi ņemt vērā, ka ikviena cilvēka labbūtību jeb to, kā mēs jūtamies par savu dzīvi, veido vairākas komponentes – karjeras labbūtība, proti, vai un cik ļoti mums patīk tas, ar ko ikdienā nodarbojamies, sociālā labbūtība jeb tas, vai mūsu dzīvē ir jēgpilnas attiecības ģimenē, ar kolēģiem un draugiem, finansiālā labbūtība, kas plašākus komentārus neprasa, kā arī fiziskā un arī kopienas labbūtība, kas parāda, cik labi jūtamies vietā, kurā dzīvojam.