Vai valsts pārmaksā saviem darbiniekiem?
27.08.2025
Anta Praņēviča, “Figure Baltic Advisory” vecākā konsultante
Brīdī, kad tika pieņemts lēmums ierobežot atalgojuma budžeta pieaugumu valsts un pašvaldību sektorā līdz 2,6% gadā, daudziem tas šķita loģisks solis – it īpaši pēc skaļajiem virsrakstiem par atalgojuma pieaugumu dažām augstākajām amatpersonām. Tomēr minētais skaitlis veidots no formulas, kurā ņemta vērā pirms diviem gadiem fiksētā inflācija un algas pieaugums tautsaimniecībā kopumā. Rezultātā, piemēram, bāzes alga, no kuras tiek rēķinātas daudzu amatpersonu algas, automātiski kāpj – bet tikai dažiem amatiem, ne visiem.
Konkurence ar privāto sektoru un augošas funkcijas
Realitātē šis ierobežojums attiecas ne tikai uz centrālo valsts pārvaldi, bet arī uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kuru mērķis ir peļņa un kurām bieži vien jāspēj konkurēt ar privāto sektoru. Arī uz iestādēm, kurām tiek piešķirtas jaunas funkcijas un pienākumi. Tāpēc rodas jautājums, kā uzlabot kiberdrošību, īstenot Eiropas Savienības regulas vai piesaistīt augsti kvalificētus IT speciālistus, ja atalgojuma pielāgošana reālajam tirgum praktiski nav iespējama? Vai valsts tiešām pārmaksā saviem darbiniekiem? Valsts atalgojuma politika Latvijā vēsturiski balstīta principā - maksāt vidēji 20% mazāk, nekā darba tirgus mediāna. Piemēram, 2019. gadā reālais atalgojums valsts pārvaldē būtiski atpalika no privātā sektora un nesasniedza to robežu, ko pati valsts bija noteikusi kā mērķi.
Valsts pārvaldi izvēlas dēļ stabilitātes, ne atalgojuma
Lai gan valsts pārvaldes darbs sabiedrībā ne vienmēr tiek uztverts ar sapratni, lielākajai daļai šajos amatos strādājošo ir augstākā izglītība, un darba pienākumi kļūst arvien sarežģītāki. Ja vēlamies, lai mūsu ekonomika kļūst efektīvāka, mums ir jāspēj ar tām pašām darba stundām radīt lielāku pievienoto vērtību. To var panākt tikai tad, ja spējam piesaistīt augsti kvalificētus profesionāļus. Šobrīd redzam, ka darba tirgū cilvēki aizvien biežāk izvēlas valsts pārvaldi nevis atalgojuma dēļ, bet citu faktoru dēļ – patriotisms, stabilitāte, papildu brīvdienas, elastīgs darba laiks, iespēja strādāt attālināti u.c. Tas ir labi, taču daudzi eksperti brīdina: visu nevar balstīt uz entuziasmu. Ar entuziasmu vien nepietiks, lai noturētu spēcīgākos speciālistus vai ieviestu modernu pārvaldību. Jau šobrīd jāpievērš uzmanība darbinieku mainībai valsts pārvaldē, kas dažās iestādēs pārsniedz 20% gadā. Aizejot pieredzējušiem darbiniekiem, pazūd institucionālā atmiņa. Ienāk jauni cilvēki ar enerģiju, taču bez zināšanām, un kļūdas tiek atkārtotas. Tā ir ne tikai darba efektivitātes, bet arī valsts attīstības problēma.
No visiem nodarbinātajiem Latvijā 30% strādā publiskajā sektorā
Vēl viena sabiedrībā plaši apspriesta tēze ir par valsts pārvaldes “aparāta” lielumu. Statistika liecina, ka no visiem nodarbinātajiem Latvijā 30% strādā publiskajā sektorā, un no tiem tikai ceturtā daļa ir valsts pārvaldes darbinieki, pārējie – skolotāji, mediķi, policisti, ugunsdzēsēji utt. Turklāt, salīdzinot ar citām ES valstīm, Latvijā šis īpatsvars nav liels. Ja kādreiz dzirdam teikumu “viņi tur neko nedara”, ir tikai godīgi ņemt vērā, ka kompetenti un nekompetenti cilvēki ir visur – gan valsts pārvaldē, gan privātajā sektorā. Bet atšķirībā no veikala, kur slikta attieksme visticamāk nozīmē zaudētu klientu, valsts pārvaldē tas var ietekmēt miljonu cilvēku dzīves un pakalpojumu kvalitāti.
Protams, atalgojuma pieaugums nav panaceja, bet arī mēģinājums ar vienu likumu pielīdzināt pilnīgi atšķirīgas organizācijas var radīt vairāk kaitējuma, nekā labuma. Dažām kapitālsabiedrībām ir jānostiprina savas pozīcijas Baltijā, jāveido jauni biznesa virzieni un jākonkurē ar privātajiem uzņēmumiem – to nav iespējams izdarīt, ja atalgojuma budžets nedrīkst augt līdz ar tirgu. Turklāt, lielajās kapitālsabiedrībās algas tiek pārskatītas tikai apmēram reizi četros līdz piecos gados. Tādēļ īstermiņa ierobežojumi, kas izskatās labi sabiedrības acīs, vēlāk var radīt vēl lielāku “lēcienu”, kas sabiedrībai šķitīs vēl satraucošāks, bet tā jau būs nākotnes politiķu problēma.
Valsts pārvaldei jābūt efektīvai, kvalitatīvai un orientētai uz sabiedrības interesēm. Lai to nodrošinātu, nepieciešami kompetenti un motivēti cilvēki. Valsts pārvaldē nav jāmaksā augstākās algas darba tirgū, taču šobrīd pieņemtie likumi liek darbiniekiem, kuri strādā valsts labā maksāt ievērojami zemākas algas nekā tiem, kuri strādā privātajā sektorā. Tas nav nedz godīgi, nedz ilgtspējīgi. Valsts nepārmaksā saviem darbiniekiem, bet vienkārši cenšas viņus noturēt. Un tas ir nepieciešams, ja vēlamies, lai arī rīt mūsu pakalpojumi būtu kvalitatīvi, un valsts – konkurētspējīga.