Kāpēc arī publiskās pārvaldes organizācijām ir vērtīgi piedalīties atalgojuma pētījumā?
27.06.2024
Mariel Kivi, Igaunijas Finanšu ministrijas Valsts administrācijas departamenta padomnieci
Kāpēc Igaunijas valdība jau kopš 2011. gada centralizēti veic atalgojuma pētījumus?
Ar decentralizētu atalgojuma sistēmu tiks samazināta valsts centralizētā iejaukšanās iestāžu cilvēkresursu vadībā, uzsverot nepieciešamību pēc centralizētas darba vietu valsts pārvaldes iestādēs, kā arī sekmējot kvalitāti un iespēju salīdzināt informāciju par atalgojumu.
Klasificējot darba vietas valsts pārvaldē, varam iegūt pārskatu par valsts sektorā paveikto un atalgojuma izmaksām. Ja ir pieejama informācija par darba vietu skaitu vienā amatu klasifikācijā, varam analizēt dažādus rādītājus:
- kā cilvēki īstenot dažādas funkcijas;
- kādas profesionālās kompetences ir nepieciešamas dažādu funkciju īstenošanai;
- kāda ir amatu skaitliskā attiecība starp dažādām funkcijām un pārvaldības līmeņiem;
- kā laika gaitā mainās darba raksturs un vai tas atbilst valsts attīstības vajadzībām;
- kā plānot valsts iestāžu darbinieku saglabāšanu un jaunu darbinieku sagatavošanu ilgtermiņā, atbilstoši demogrāfiskajām norisēm un citiem izaicinājumiem.
Klasifikācija ļauj arī salīdzināt atalgojumu, ko dažādas iestādes piedāvā par līdzības vērtības darbu.
Kā tiek izmantoti rezultāti un ko iegūst valsts iestādes?
Rezultātus iestādes izmanto savas atalgojuma politikas īstenošanai, t.i., ja mērķis ir maksāt vidējo tirgus atalgojumu, tad darbinieku algas tiek koriģētas atbilstoši rezultātiem (iestādes budžeta iespēju robežās). Lielākā daļa iestāžu savu atalgojumu līmeni salīdzina ar vidējo atalgojumu valsts pārvaldes izpildvaras administratīvajā aparātā, taču ir atsevišķas darbinieku grupas, kās etalons ir privātais sektors. Informācija tiek izmantota arī, lai noteiktu atalgojumu, pieņemot jaunus darbiniekus.
Kas ir mainījies, pamatojoties uz pētījuma rezultātiem? Kādi lēmumi ir pieņemti, balstoties uz iegūtajiem datiem?
Pamatojoties uz iegūtajiem datiem, Finanšu ministrija veic salīdzinājumus pa institūcijām un valdības sektoriem un nodod informāciju valdībai, kas savukārt pieņem lēmumus par to, vai un kā mainīt atalgojuma bāzi. Tā kā metodika ir salīdzināma ar privāto sektoru, tiks veikts arī valsts un privātā sektora algu salīdzinājums, lai tas būtu konkurētspējīgs kvalificētu speciālistu noturēšanā un piesaistīšanā.
Kā tiek organizēts atalgojuma pētījuma process?
Finanšu ministrija katru gadu organizē iepirkumu, lai veiktu atalgojuma pētījumu, izplata valsts iestādēm informāciju par pētījuma veikšanu un organizē sanāksmes, lai izskatītu datus un rosinātu izmaiņas. Pēc tam ministrija nosūta datus pētījuma kompānijai, lai tos varētu analizēt. Pēc rezultātu iegūšanas, visām iestādēm tiek nodrošināta piekļuve šai informācijai, lai būtu iespējams salīdzināt katras iestādes atalgojumu ar valsts un privātā sektora atalgojuma statistiku. Papildus tam ministrija apkopo priekšlikumus par izmaiņām amatu klasifikācijā un pētījuma veicēji atbilstoši sagatavo precizētus ieteikumus.
Kā atšķiras darba tirgus privātajā un valsts sektorā un vai tas ietekmē atalgojuma politiku?
Darba ņēmēji šobrīd brīvi pāriet no valsts sektora uz publisko un otrādi, tāpēc arī valsts iestādēm jārūpējas par konkurētspēju atalgojumu. Tajā pašā laikā ir vairākas darbavietas, ko ir grūti salīdzināt ar privāto sektoru, piemēram, policisti, glābšanas dienestu darbinieki, politikas veidotāji, darbs uzraudzības iestādēs utt. Valsts sektoram jābūt konkurētspējīgam. Tā kā atalgojuma pētījuma metodika ir līdzīga kā privātajam sektoram, varam izdarīt secinājumus, vērtējot dažādus darbus.
Kāda ir Igaunijas valsts izpildvaras pieredze ar atalgojumu, kas balstīts uz sniegumu?
Civildienesta likums nosaka ierobežojumus darba samaksas mainīgajai algai: tā nedrīkst pārsniegt 20% no ierēdņa gada pamatalgas. Šī iemesla dēļ valsts iestādes nemaksā ļoti augstas piemaksas. Tomēr tas rada lielāku kopējā atalgojuma atšķirību salīdzinājumā ar privāto sektoru.