Centrālā tēma darbinieku attīstības un novērtēšanas pārrunās šogad: nākotnes vai pamata prasmes?
13.02.2025
Irja Rae, “Figure Baltic Advisory” partnere
Ņemot vērā, ka prasmes kļūst par aizvien būtiskāku konkurences priekšnoteikumu darba tirgū, tieši šim jautājumam ieteicams pievērst lielāku uzmanību arī pārrunu laikā, tomēr pirms tam ir svarīgi saprast – vai vairāk koncentrēties uz pamata prasmju attīstīšanu vai tomēr skatīties nākotnes prasmju virzienā? Uzņēmējdarbības, vadības un biznesa žurnāls „Harvard Business Review“ rakstā „Learning Emerging Skills Doesn't Always Pay Off"“ sniedz vērtīgus un praktiskus ieteikumus gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem.
Pamata prasmes ir svarīgākas par nākotnes tendencēm
Lai darba tirgus nepārtraukti mainās un attīstās un no darbiniekiem tiek sagaidītas jaunas prasmes, „Harvard Business Review“ rakstā tiek uzsvērts, ka, fokusējoties uz pamata prasmēm, darbinieka sniegums var būt pat piecas reizes efektīvāks, nekā gadījumā, ja uzsvars tiks likts uz nākotnes prasmēm, kas šobrīd vēl nav nepieciešamas.
Kāpēc „mazāk ir vairāk“?
Šobrīd dzīvojam strauji mainīgā pasaulē, kad šķiet, ka tieši apgūstot pēc iespējas vairāk jaunu prasmju, būsim konkrētspējīgāki un vērtīāki kā darbinieki. Tomēr ne visas šīs prasmes uzreiz varam likt lietā – reizēm tās ir un paliek tikai teorētiskas zināšanas, tā arī nenonākot līdz praktiskam pielietojumam. Tieši tāpēc ir svarīgi apzināties atšķirību starp pamata un nākotnes prasmēm:
- Pamata prasmes laika gaitā paliek nemainīgas un tās palīdz mums veikt ikdienas darba pienākumus, piemēram, e-pastu rakstīšana vai profesionāla saziņa ar klientiem vai kolēģiem, spēja organizēt savu darba dienu, lai efektīvi paveiktu uzdevumus u.c.
- Nākotnes prasmes var kļūt noderīgas tikai pie noteiktas situācijas vai tehnoloģiju attīstības - prasme izmantot mākslīgā intelekta (MI) rīkus (piemēram, automatizētas analīzes programmas), kas kļūst aktuālas tikai tad, kad uzņēmums sāks tās ieviest.
Prasmes bez praktiska pielietojuma nereti paliek abstraktas un nerada īstu pievienoto vērtību darbiniekam. Savukārt, pamata prasmju attīstīšana sniedz tūlītējus rezultātus un uzlabo ikdienas sniegumu.
Kā fokusēties uz patiešām svarīgo?
Gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem ir svarīgi raudzīties uz prasmju attīstību stratēģiskā līmenī, ņemot vērā gan darbinieka, gan organizācijas vajadzības. Daži praktiski ieteikumi:
- Nosakiet prioritātes. Izveidojiet sarakstu ar 10 svarīgākajām prasmēm, kas nepieciešamas katrā pozīcijā, lai nodrošinātu sekmīgu uzņēmuma darbību, piemēram, grāmatvežiem tās varētu būt zināšanas par finanšu pārskatu standartiem, budžeta plānošanu un iemaņas darbā ar konkrētu programmatūru.
- Skaidrojiet būtiskāko prasmju nozīmi. Runājiet ar darbiniekiem, skaidrojot, kā konkrēto prasmju attīstīšana uzlabos viņu darba sniegumu un sniegs karjeras izaugsmes iespējas. Ja darbinieki apzināsies ieguvumus, tas palielinās viņu motivāciju pilnveidot konkrētās prasmes.
- Īstenojiet izmaiņas pakāpeniski. Lai novērtētu rezultātus un pielāgotu pieeju, sākuma posmā organizējiet apmācības vai prasmju attīstības programmas nelielās grupās.
- Uztveriet nākotnes prasmes kā stratēģisku ieguvumu. Arī nākotnes prasmju apgūšana ir svarīga, tomēr tai jābūt mērķtiecīgai un tieši saistītai ar organizācijas nākotnes mērķiem. Piemēram, darbinieku apmācība MI rīku izmantošanā jāplāno tikai tad, ja ir skaidrs, ka organizācija ieviesīs šādas tehnoloģijas. Stiprinot pamata prasmes, darbinieki jūtas pārliecinātāki, uzlabojas darba izpildes kvalitāte, bet darba devējam rodas iespēja sniegt lielāku pievienoto vērtību saviem klientiem vai partneriem. Šāda pieeja palīdz izvairīties no resursu tērēšanas prasmēm, kuru lietderība un iespējamais pielietojums vēl nav skaidrs un, iespējams, kļūs aktuāls tikai tālā nākotnē.
“Mazāk ir vairāk”
Prasmju attīstībā svarīgāka ir kvalitāte, nevis kvantitāte. Pamata prasmju stiprināšana ir efektīvs instruments, kas darbiniekiem palīdz saglabāt konkurētspēju, bet darba devējiem – uzlabot organizācijas kopējo sniegumu, attīstīt katra darbinieka talantu. Nākotnes prasmes ir svarīgas, taču to iekļaušanai apmācību programmās jābūt mērķtiecīgai un rūpīgi pārdomātai. Ja organizācijā nebūs iespējams šīs prasmes pielietot praktiskā darbā, tās neattīstīties un paliks tikai teorētisko zināšanu līmenī.