Atalgojuma plānošanas un nodokļu sistemu atšķirības Baltijā
12.02.2025
Trīs valstis – trīs dažādas nodokļu sistēmas
- Ja neto alga Igaunijā ir 2 000 eiro, tad bruto alga ir 2 593 eiro, bet darba devēja izmaksas sasniedz 3470 eiro. Igaunijas sistēma ir vienkārša: bruto alga neietver sociālo nodokli - tas tiek aprēķināts atsevišķi un to apmaksā darba devējs.
- Ja Latvijā neto alga ir 2 000 eiro, tad bruto alga ir 2 842 eiro, bet darba devēja izmaksas – 3 513 eiro. Arī Latvijā sociālais nodoklis, ko maksā darba devējs, netiek iekļauts darbinieka bruto algā.
- Savukārt, lai Lietuvā izmaksātu neto algu 2 000 eiro, bruto algai jābūt 3 306 eiro, jo bruto algā tiek iekļauts sociālais nodoklis, ko apmaksā darbinieks, nevis darba devējs. Tādejādi darba devēja izmaksas ir zemākas, nekā pārējās valstīs, t.i. 3 364 eiro.
Lietuvas nodokļu sistēma, kurā sociālais nodoklis tiek iekļauts darbinieka bruto algā, padara Lietuvas bruto algu šķietami augstāku. Vienlaikus kopējās izmaksas darba devējam saglabājas zemākas nekā kaimiņvalstīs.
Kas jāņem vērā, plānojot atalgojumu?
- Būtiskas ir tieši kopējās izmaksas: Plānojot atalgojuma izmaksas, svarīgi koncentrēties uz kopējām izmaksām darba devējam, nevis tikai bruto algu. Tas ir īpaši nozīmīgi starptautiskām uzņēmumu grupām, kas salīdzina darbaspēka izmaksas dažādās valstīs.
- Nodokļu sistēmas ietekme uz darbinieku motivāciju: Lai gan Lietuvas bruto alga šķiet augsta, neto summa, ko rezultātā saņem darbinieks, ir zemāka. Tāpēc darbiniekiem Lietuvā var būt augstākas prasības attiecībā uz atalgojumu.
- Algu salīdzināšana starp valstīm: Organizācijas Baltijā bieži vien konkurē par vieniem un tiem pašiem talantiem un profesionāļiem, tāpēc ir svarīgi veikt pārdomātus salīdzinājumus starp līdzvērtīgām amata pozīcijām un pielāgot atalgojuma sistēmas tirgus un nodokļu sistēmu specifikai.
Ko var mācīties no Ziemeļvalstu pieredzes?
Līdzīgi kā Ziemeļvalstīm, arī Baltijas valstīm jāpievērš lielāka uzmanība caurspīdīgu atalgojuma sistēmu veidošanai. Daudzas organizācijas jau ir izstrādājušas atalgojuma politiku un ir gatavas ES direktīvai par atalgojuma caurskatāmību. Paredzams, ka direktīva veicinās darbaspēka mobilitāti un mazinās atalgojuma plaisu starp valstīm. Vienlaikus tā prasīs no darba devējiem veikt rūpīgi analīzi un pieņemt datos balstītus lēmumus, lai taisnīgs atalgojums kļūtu par normu.
Tā vietā, lai paļautos tikai uz bruto un neto algu rādītājiem, ir svarīgi izprast katras valsts nodokļu sistēmu, kopējās izmaksas darba devējam un darbinieku gaidas. Tikai tā var radīt pamatus taisnīgai un konkurētspējīgai atalgojuma sistēmai, kas atbalsta gan katras organizācijas, gan valstu kopējo ekonomisko ilgtspēju.
Sadarbība, skaidrība un izpratne ir galvenie faktori, lai rastu līdzsvaru Baltijas darba tirgū.