Organizāciju kultūra brīvdienās: kā korporatīvās vērtības ietekmē atpūtu, atvaļinājumu un darbaspēju atjaunošanos
26.06.2025
“Figure Baltic Advisory” konsultante Kristina Udras
Veids, kā izvēlamies doties atvaļinājumā, vasarai sākoties, atspoguļo uzņēmuma iekšējos paradumus. “Figure Baltic Advisory” piedāvā ieskatīties, kā izpaužas četri dažādi organizāciju kultūras arhetipi (attiecību, inovāciju, rezultātu, noteikumu) un stratēģiskās dimensijas (laika orientācija un informācijas apmaiņa) ietekmē to, vai cilvēki atvaļinājuma laikā izvēlas pilnībā “atslēgties” vai tomēr turpina daļēji iesaistīties darba procesos. Pamatojoties organizatoriskajā uzvedībā, darba psiholoģijā un kultūras teorijā, šīs pārdomas ir balstītas pētījumos un pasniegtas ar saulainu humora piedevu.
Uz attiecībām orientēta kultūra: brīvais laiks kā sociālā saskarsme
Organizācijās, kurās prioritāte ir attiecības un sociālā saskarsme, atvaļinājums ne vienmēr nozīmē atsvešināšanos — tas bieži vien kļūst par komandas savstarpējās saliedētības paplašinājumu. Arī kolēģi mēdz uzturēt saziņas grupas, kurās dalās ar brīvdienu fotogrāfijām vai sirsnīgām ziņām “ceru, ka atpūšaties!”, taču tam nereti seko arī jautājumi par darbu. Šī saziņa veicina iekļaušanos, tomēr var sapludināt robežu starp draudzīgām darba attiecībām un ekspektācijām palikt klātesošam arī atvaļinājuma laikā. Lai gan daudzi darbinieki šādā vidē jūtas patiesi atbalstīti, citi var izjust nelielu spiedienu palikt iesaistītiem pat tad, kad viņiem nepieciešama atpūta . Atbildīgajiem par personālvadību jārisina šī situācija, radot dažādiem atpūtas veidiem piemērotu vidi, kas pārliecinātu darbiniekus, ka pilnīga “atslēgšanās” ir tikpat pieņemama, kā saiknes saglabāšana.
Uz inovācijām orientēta kultūra: atpūta kā radošuma avots
Inovāciju virzītās organizācijās atvaļinājums bieži tiek uzskatīts par produktīvu vidi jaunu ideju ģenerēšanai. Darbinieki, kurus iedvesmo individualitāte un atvērtība, pie jaunām idejām nereti nonāk pavisam nejauši. Piemēram, sēžot kafejnīcā Lisabonā un uzskicējot ideju uz salvetes vai arī ceļojuma laikā pēkšņi pamostoties ar svaigu skatījumu uz kādu projektu. Iespēja izmantot brīvo laiku kā iedvesmas avotu bieži raksturīga organizācijām, kas augstu vērtē zinātkāri un izpēti. Taču tas pats dzinulis, kas rosina radošumu, var apgrūtināt atslēgšanos. Ja prāts vienmēr risina darba jautājumus, patiesa kognitīvā atpūta var būt teju neiespējama. Organizācijas, kas balstītas uz inovācijām, gūst labumu, ja tās atbalsta kvalitatīvu atpūtu, palīdzot darbiniekiem atgriezties no brīvdienām ne tikai iedvesmotiem, bet arī enerģijas pilniem.
Uz rezultātiem orientēta kultūra: stratēģiska atpūta vai nepārtraukta slodze?
Ja organizācijā uzsvars tiek likts uz augstiem sasniegumiem un mērķu īstenošanu, atvaļinājumi bieži tiek uztverti kā stratēģiska iespēja atpūtai. Parasti nav iebildumu pret atvaļinājuma izmantošanu, ja tas palīdz uzlabot sniegumu pēc tam. Šāda pieeja veicina efektivitāti, taču var radīt arī zināmu spiedienu. Darbiniekiem var rasties sajūta, ka atpūta ir jānopelna vai ka viņiem jābūt sasniedzamiem arī atvaļinājuma laikā, padarot atvaļinājumu par sacensību – kurš no darbiniekiem būs pieejamāks. Lai gan pastāv mehānismi, kas ļauj nodot darba pienākumus kolēģiem, nepārtrauktas produktivitātes kultūra var apgrūtināt patiesu atslēgšanos no darba. Vadītāji, kuri paši spēj pilnībā “atslēgties” no darba, rāda labu piemēru un atgādina komandai, ka atpūtai nav vajadzīgs attaisnojums — tā ir būtiska ilgtspējīga snieguma sastāvdaļa.
Uz noteikumiem orientēta kultūra: paredzams atvaļinājums ar noteikumu rokasgrāmatu
Organizācijās, kurās valda skaidra struktūra un noteikumi, atvaļinājums tiek uztverts kā rūpīgi plānojams process — savlaicīgi ieplānojot, dokumentējot un laikā iesniedzot paziņojumu. Šādā vidē bieži valda taisnīguma un skaidrības sajūta, un darba pienākumu nodošana notiek rūpīgi, darāmo darbu sarakstā iekļaujot pat mazākās detaļas . Šī paredzamība sniedz drošības sajūtu īpaši tiem, kuri novērtē rutīnu un skaidras norādes. Tomēr pārāk stingra struktūra var kļūt par šķērsli — tā atstāj maz iespēju pēdējā brīža vajadzībām vai spontānai atpūtai. Tie, kuri aprūpē ģimenes locekļus vai saskaras ar neplānotiem izaicinājumiem, šādos apstākļos var justies ierobežoti. Spontānai brīvdienai visticamāk nav izgudrots darbības plāns. Personāla vadības izaicinājums un vienlaikus arī iespēja ir atrast līdzsvaru starp skaidru procesu un cilvēcīgu attieksmi. Elastība noteikumu vadītajā grafikā darbiniekam radīs izpratni, ka cilvēku negaidītās vajadzības tiek prioritizētas un ka viņu labsajūta ir svarīga.
Īstermiņa vai ilgtermiņa vērtība: kalendāra spriedze
Dažās organizācijās atvaļinājumu uzskata par taktisku pauzi, kas tiek rūpīgi ieplānota, lai netraucētu aktuālajiem darba uzdevumiem. Savukārt citi to redz kā ilgtermiņa ieguldījumu darbinieku izturībā un ilgtspējā. Īstermiņa pieeja brīvdienām palīdz saglabāt kārtību ikdienas darbos, piemēram, uzturot sakārtotu e-pastu, taču pastāv izdegšanas risks, ja pārtraukumi ir pārāk īsi vai reti. Tikmēr ilgtermiņa skatījums veicina pilnvērtīgu atpūtu, taču var radīt neapmierinātību tiem darbiniekiem, kuri izjūt, ka tūlītēji veicamie darba uzdevumi tiek atstāti novārtā. Organizācijas, kas vēlas darboties pārdomāti, meklē līdzsvaru — tās izstrādā atvaļinājuma politiku, ņemot vērā gan steidzamību, gan ilgtermiņa izturību, un mudina vadītājus atbalstīt elastīgu darba ritmu, izvairoties no domāšanas “tikai tā vai nekā”.
Informācijas apmaiņa: slēptā svira svētku mieram
Tas, cik atklāti komanda dalās ar informāciju pirms kāds dodas atvaļinājumā, var ietekmēt viņu spēju reāli atpūsties, vai arī to sabojāt. Ja ir slikta informācijas apmaiņa, dalībnieki bieži jūt nepieciešamību palikt pieejamiem “katram gadījumam”. Turpretim komandas ar augstu pārredzamību nodrošina raitu pienākumu nodošanu un to, ka neviens nekavē. Atvērtas informācijas plūsmas ir ne tikai svarīgas darba procesiem, bet arī sniedz iespēju atpūtināt prātu. Kad cilvēki zina, ka komanda var darboties bez viņiem, ir vieglāk atslābt. Konsekventas dokumentācijas, pienākumu rotācijas un visas komandas iesaiste padara atvaļinājumus mazāk satraucošus un rezultatīvākus. Bonuss: mazāk pludmalē saņemtu e-pastu ar ziņām “nevarēju atrast, kur ir fails…”
Ko vēsta mūsu atvaļinājuma kultūra?
Neatkarīgi no tā, vai atvaļinājuma laikā pilnībā atslēdzamies no darba vai slepus ielūkojamies Slack ziņojumos, mūsu brīvdienu paradumi atspoguļo arī darbavietas kultūru. Šovasar uz brīdi apstāsimies un padomāsim — ne tikai par to, kur atrodamies, bet arī par to, kā darbavietas vērtības ietekmē mūsu brīvo laiku . Vēl labāk – ļausim atvaļinājumam atklāt dominējošo kultūras tipu mūsu organizācijā. Vai mēs esam komanda ar “statusa atjauninājumiem pie baseina”, vai arī ar “redzēsimies pēc trim nedēļām” pieeju?
Lai iegūtu dziļāku ieskatu, izmēģini mūsu ”Figure Baltic Advisory” aptauju un uzzini, kā tavas organizācijas DNS izpaužas visur — no darba līdz pat atpūtai.