Kur var atrast informāciju par atalgojumu, un kā to izvērtēt?

23.10.2024

“Figure Baltic Advisory” valdes locekle un vadošā konsultante Anta Praņēviča

Ir daudz avotu, kur pieejama informācija par atalgojumu – daudzās valstīs vislielākā atalgojuma datubāze ir publicēta atbildīgo iestāžu vietnēs (Latvijā: Valsts ieņēmumu dienests, Igaunijā - Estonian Tax and Customs Board, Lietuvā - State Tax Inspectorate), vēl informācija tiek publicēta darba sludinājumos un, protams, allaž aktuāls informācijas avots ir “kaimiņš teica”. Nereti informācija šajos avotos ir ļoti atšķirīga, tāpēc darba meklētāji var viegli apjukt. Kāpēc pastāv šādas atšķirības un kā izvērtēt katrā avotā pieejamo informāciju? Pirms desmit gadiem informācija par atalgojumu daudzviet tika uzskatīta par komercnoslēpumu. Darbinieki ne tikai nerunāja par savu algu, bet bieži arī darba līgumos bija iekļauts punkts, ka par savu atalgojumu ir aizliegts runāt - darba algas netika publicētas sludinājumos un interneta rīki, kur dalīties ar savu atalgojumu, vēl neeksistēja. Šobrīd, 2024. gadā, atrast informāciju par atalgojumu ir vieglāk kā jebkad. Vadītājiem aizvien biežāk nākas skaidrot darbiniekiem, kā tiek noteikts atalgojums un atspēkot informāciju par algām, kas nāk no dažādiem avotiem. Šo iemeslu dēļ izveidoju apkopojumu par šobrīd tirgū pieejamajiem informācijas avotiem, kur var atrast informāciju par atalgojumu un kā šo informāciju izvērtēt.

Sākšu ar oficiālo informāciju par atalgojumu. Latvijas gadījumā vislielākā atalgojuma datubāze ir Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapa, kurā ir apkopota informācija par visām algām, par kurām tiek ziņots dienestam un tā tiek atjaunota katru mēnesi. Tomēr, ir dažas nianses, kas ir jāizvērtē, izmantojot šo apjomīgo datu avotu. Informācija par amatiem tiek apkopta pēc valsts profesiju klasifikatora, un kaut arī šis amatu saraksts ir ļoti plašs, tas ne vienmēr ir precīzs indikators attiecīgā amata pienākumiem. Piemēram, ar amatu “projektu vadītājs” var klasificēt gan zem “informācijas tehnoloģiju projektu vadītājs” ar vidējo stundas likmi 17,46 EUR, gan “finanšu produktu attīstības projektu vadītājs” ar vidējo stundas likmi 12,09 EUR, gan “kredītprojektu vadītājs” ar vidējo stundas likmi 13,59 EUR vai “kultūras projektu vadītājs” ar vidējo stundas likmi 7,77 EUR. Amats “projektu vadītājs” netiek iedalīts detalizētāk, turklāt, tas neko nepasaka par projektu apjomu – vai tie ir nelieli projekti (ieviest grāmatvedības programmu uzņēmumam ar pāris simtiem tūkstošu apgrozījumu) vai milzīgi (ieviest SAP programmu globālam uzņēmumam). Vidējā stundas likme nesniedz atbildi, cik maksāt vienam un cik – otram projektu vadītājam. Turklāt, šī sistēma nav imūna pret ēnu ekonomiku un dažādām shēmām. 

Nākamais viegli pieejamais un ērti izmantojamais rīks ir dažādas sistēmas, piemēram, Algas.lv, Meetfrank, Glassdoors. Darbiniekiem tas ir bezmaksas rīks, kurā iegūt informāciju par atalgojuma līmeni konkrētā amatā, atliek vien aizpildīt īsu anketu par sevi, bet darba devējiem tā ir iespēja saprast, kā veidojusies darbinieka izpratne par atalgojumu. Kam vajadzētu pievērst uzmanību, izmantojot šos rīkus? Noteikti tam, vai klasifikācija ir atbilstoša, vai tiek salīdzināti vienādi amati – pat tad, ja amatam ir tāds pats nosaukums, piemēram, personāla speciālists, darba pienākumi un intensitāte var būtiski atšķirties. Mani novērojumi arī liecina, ka, aizpildot datus, darbinieki joprojām jauc “bruto” un “neto” atalgojumu, aizmirst par izmaksātajām prēmijām un piemaksām un savu amatu bieži vien cenšas novērtēt kā augstāk (piemēram, speciālisti sevi uzskata par vecākajiem speciālistiem). Tas darba devējiem ir jāņem vērā. Vienīgi jāpiezīmē, ka nav nekāda veida, lai pārliecinātos, vai darbinieka ievadītā informācija tiešām atbilst realitātei? Neraugoties uz to, šie rīki ir noderīgi informācijas avoti, kur smelties iedvesmu un informāciju, lai sagatavotos sarunai par atalgojumu, bet paturot prātā, ka šie dati ir vadlīnijas, nevis precīzi novērtējumi. 

Mans “mīļākais” informācijas avots ir “ kaimiņš teica”. Kaimiņa vietā var būt bērnības draugs, brālēns, tēvocis, mammas draudzenes dēla sieva vai jebkurš cits – galvenā doma, kāds cilvēks ir stāstījis, cik viņš vai viņa draugs pelna kādā konkrētā vietā. Interesanta informācija, bet, diemžēl, šim avotam var ticēt vismazāk. Kādēļ šādu informāciju vajadzētu uztvert kritiski? Šajās sarunās praktiski vienmēr tiek jaukts “bruto” un “neto”, netiek ņemts vērā, ka darbiniekiem var būt atšķirīgs apgādājamo skaits, tāpat arī nav zināms darba apjoms, konkrēti pienākumi, atbildība, patstāvība, sadarbības apjoms, darba laiks un citas komponentes. Šādā gadījumā visticamāk netiek precīzi atspoguļoti visi bonusi, piemaksas un citi labumi. Turklāt, nav skaidrs, vai tiek runāts par legālu vai nelegālu atalgojumu. Un, protams, lielu lomu spēlē ir arī cilvēku dabiskā vēlme stāstu izpušķot, dramatizēt un pārspīlēt. Tās ir interesantas sarunas, taču, ja vien cilvēks neparāda arī algas lapiņu, pret šiem stāstiem labāk izturēties skeptiski. 

Precīzs informācijas avots ir arī atalgojuma pētījumi, kam ir izstrādāta kvalitatīva amatu vērtēšanas metode un amatu katalogs, pēc kura tiek klasificēti visi amati, kas tiek analizēti pētījumā. Tas nodrošina, ka atalgojums tiek salīdzināts amatiem dažādos uzņēmumos, kuri pēc būtības ir gandrīz vienādi – vecākais grāmatvedis ar vecāko grāmatvedi un galvenais grāmatvedis lielā organizācijā ar galveno grāmatvedi lielā organizācijā. Otra ļoti svarīgā lieta – datus šiem pētījumiem iesniedz uzņēmumi, izmantojot vienotu datu formu – te nerodas pārpratumi, vai summas ir “bruto” vai “neto” vai piemaksas ir ietvertas vai nē? Visi dati tiek iesniegti “bruto”, atsevišķi norādīta pamatalga vai stundas likme, atsevišķi - piemaksas, mēneša bonusi, gada prēmijas, utt. Amati tiek klasificēti kopā ar personāla vadītājiem, funkciju vadītājiem vai uzņēmuma vadību, garantējot to, ka amati ir ielikti pareizajās kategorijās. Dati tiek iesniegti par visiem darbiniekiem uzņēmumā, ne tikai par vakantajām pozīcijām, sniedzot pilnīgu informāciju par atalgojumu visiem amatiem. Dati tiek apkopoti statistiskā veidā, tāpēc, pamatojoties uz šiem pētījumiem, var gan plānot algu budžetu, gan pārskatīt atalgojumu individuālā līmenī. 

Informācijas par atalgojumu mūsu tirgū noteikti vairs netrūkst. Tas nozīme, ka aizvien biežāk par to runāsim ne tikai ar kaimiņiem, bet arī ar saviem darbiniekiem. Ir labi zināt, kur un kāda informācija ir pieejama, ir labi saprast, cik tā ir uzticama un kā to lietot savā labā. Un vislabāk ir tad, ja starp vadītāju un darbinieku var veidot atklātu sarunu un uzticību šajā jautājumā.