71% vadītāju ir pārguruši – ko darīt, lai komanda neizdeg kopā ar viņiem?

10.11.2025

Olga Dzene, “Figure Baltic Advisory” līderības attīstības eksperte

Mūsdienās aizvien vairāk cilvēku apzinās, ka izdegšana ir reāls risks, ar ko var saskarties teju ikviens, un ka tā var negatīvi ietekmēt gan mentālo, gan fizisko veselību, taču par šo fenomenu aizvien runājam, domājot par darbiniekiem, bet mazāk – par vadītājiem. “Deloitte Global Survey” pētījums liecina, ka 77% darbinieku izjutuši izdegšanu esošas darba slodzes ietekmē, taču vadītāji ir pakļauti tikpat augstam riskam. “Global Leadership Forecast” dati izceļ, ka 71% vadītāju visā pasaulē izjūt paaugstinātu stresa līmeni, kas nav saistīts tikai ar ilgām darba stundām un neskaitāmām sapulcēm, bet emocionālo slodzi, lēmumu radīto nogurumu un sistēmisku spriedzi organizācijā. Kopā šie faktori rada izdegšanas risku.

Augsta labbūtība nozīmē efektīvāku darbu

Lai savlaicīgi atpazītu izdegšanas riskus un tos mazinātu vai pat novērstu, organizācijas arvien biežāk pievērš uzmanību darbinieku labbūtībai. Labbūtība nav tikai patīkama atmosfēra birojā vai iespēja piedalīties uzņēmuma pasākumos. Tā apzīmē to, ka cilvēks (gan darbinieks, gan vadītājs) jūtas labi emocionāli, psiholoģiski, fiziski un profesionāli, ka viņam ir skaidra attīstības perspektīva, drošības sajūta un veselīgs darba un privātās dzīves līdzsvars. Šie faktori tieši ietekmē gan darba kvalitāti, gan rezultātus. Pētījumi liecina, ka cilvēki ar augstu labbūtības līmeni strādā efektīvāk, sasniedz augstākus rezultātus, izmanto mazāk slimības lapas un biežāk jūtas iesaistīti organizācijas mērķu sasniegšanā.

Izdegšanas simptomi, ko nedrīkst ignorēt

Savukārt izdegšana ir pretējs stāvoklis, un tai ir ļoti konkrētas pazīmes. Pirmkārt, emocionāls izsīkums, kad cilvēks ilgstoši jūtas noguris un nejūt iekšējos resursus. Otrkārt, distancēšanās no darba un kolēģiem, kas var izpausties kā ciniska vai vienaldzīga attieksme. Treškārt, sajūta, ka darbs vairs nesniedz gandarījumu un cerētais rezultāts netiek sasniegts pat tad, kad tiek pieliktas lielas pūles. Šīs lietas ir skaidri signāli par to, ka slodze ir pārsniegusi veselīgas robežas un organisma un prāta spēja atjaunoties ir izsīkusi.

Pārslodze ir problēma, nevis norma

Svarīgs aspekts ir tieši emocionālās enerģijas līmenis, proti, cik daudz cilvēks spēj iesaistīties darbā ar interesi, vitalitāti un sajūtu, ka viņa darbs ir jēgpilns. Kad emocionālās enerģijas līmenis krītas, pat šķietami vienkārši uzdevumi sagādā lielu piepūli. Tikpat svarīgs ir atveseļošanās laiks, respektīvi, cik ātri cilvēks spēj atgūt spēkus pēc intensīviem darba periodiem. Ja atveseļošanās kļūst arvien lēnāka, tas norāda uz hronisku pārslodzi. Latvijā šis jautājums ir īpaši aktuāls, jo pārstrādāšanās un nepārtraukts pārslodzes režīms bieži tiek uzskatīts par normu, nevis problēmu.

Cīna ar izdegšanu sākas ar vadītāju

Šo faktoru dēļ arvien biežāk organizācijās tiek definēti konkrēti mērķi, kas saistīti ar labbūtības stiprināšanu. Piemēram, komandu līmenī tie saistās ar drošas, uzticēšanās pilnas un atbalstošas darba vides nodrošināšanu. Vadītāji tiek aicināti apgūt prasmes, kas palīdz uzraudzīt un uzturēt labbūtību komandā, piemēram, regulāras sarunas ar darbiniekiem, atbalsts robežu noteikšanā, sekošana līdzi darba slodzei, atgādinājums par atvaļinājumu izmantošanu. Taču svarīgi, lai tie nav tikai vadītāja vārdi, bet arī darbi un personīgais piemērs, jo izdegšana skar arī vadītājus.

Izdegušais  vadītājs negatīvi ietekmē visu komandu

Vēl vairāk, vadītāji bieži ir tie, kuri izjūt izdegšanu visagrāk. Viņiem nākas pārvaldīt sarežģītus procesus, pieņemt lēmumus sarežģītās situācijās un ikdienas “sadzīvot” ar augstu atbildības līmeni, vienlaikus atbalstīt komandu, risināt problēmas un reaģēt uz organizācijas pārmaiņām. Ja vadītājs ir izsmelts, tas neizbēgami ietekmē arī visu komandu. Tāpēc īpaši svarīgi ir rūpēties par vadītāju labbūtību un nodrošināt viņiem profesionālu atbalstu - gan apmācības, gan sarunas ar psihologu, mentoru vai kouču.

Labbūtība nav emocionāls komforts uz rezultātu rēķina. Tas ir būtisks priekšnoteikums, lai rezultātus būtu iespējams sasniegt ne vien šodien, bet arī pēc gada, pieciem vai desmit gadiem. Organizācijas, kas par to rūpējas ne tikai darbinieku, bet arī vadītāju līmenī, stiprina visas komandas spēju izturēt pārmaiņas, risināt sarežģītus uzdevumus un saglabāt motivāciju ilgtermiņā.