Runājot par taisnīgu atalgojumu, viens no pieņēmumiem ir tāds, ka cilvēkiem, kuri dara līdzīgu darbu, būtu jāsaņem vienāda alga, taču praksē diviem darbiniekiem ar līdzīgiem amata nosaukumiem atalgojums var pamatoti atšķirties, savukārt divi šķietami ļoti atšķirīgi amati var būt līdzvērtīgi atalgojuma ziņā. Atalgojuma noteikšanu ietekmē amata vērtība organizācijā, atbildības līmenis, nepieciešamās kompetences, darba tirgus situācija un konkrētu prasmju pieejamība, tāpēc pārdomātas atalgojuma sistēmas uzdevums nav visiem maksāt vienādi. Tās mērķis ir panākt, lai atalgojums tiktu noteikts pēc skaidriem un konsekventiem principiem, un tas ļauj organizācijām piesaistīt speciālistus ar nepieciešamajām kompetencēm.
Lasīt rakstuAtalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmums “Figure Baltic Advisory” paziņojis 2026. gada taisnīgākā atalgojuma maksātājus Latvijā mazo un vidējo, kā arī lielo organizāciju kategorijā. Arī šogad pirmās vietas saglabājuši pērnā gada līderi – lielo organizāciju kategorijā “Accenture” Latvijas filiāle, bet mazo un vidējo organizāciju kategorijā SIA “Linde Gas”. Noskaidrota arī dzīvei nepieciešamā alga - vienam pieaugušajam Rīgā tā šogad sasniegusi 1697 eiro, kas ir par 2,4% vairāk nekā pērn, bet reģionos – 1477 eiro, gada laikā pieaugot par 1,5%.
Lasīt rakstuDiskusijas par jaunā Valsts kancelejas direktora izraudzīšanos vēlreiz aktualizējušas jautājumu par to, kā izvēlēties piemērotāko vadītāju augstākajiem amatiem. Pēc tam, kad Saeima grozīja Valsts civildienesta likumu, paredzot iespēju Ministru prezidentam atsevišķos gadījumos Valsts kancelejas vadītāju iecelt bez atklāta konkursa, sabiedrībā raisījušās diskusijas ne tikai par atlases procedūru, bet arī par kritērijiem, pēc kuriem vispār iespējams novērtēt kandidāta piemērotību tik atbildīgam amatam. Šī diskusija ir aktuāla ne tikai valsts pārvaldē, bet arī privātajā sektorā, mainot vadītāju atlases uzdevumu - līdzšinējā biogrāfija ļauj spriest par kandidāta karjeru, profesionālo pieredzi un sasniegtajiem rezultātiem, taču tā neatbild uz svarīgāko jautājumu – kā cilvēks rīkosies amatā, kurā vēl nav bijis. To nevar noskaidrot tikai sarunā par iepriekšējo pieredzi. Augstākā līmeņa amatos atlasē jāpārbauda, kā kandidāts pieņem lēmumus nepilnīgas informācijas apstākļos, kā reaģē uz iebildumiem un vai spēj vadīt cilvēkus, kuri viņam nepiekrīt.
Lasīt rakstuIr klāt vasara un līdz ar to — ilgi gaidītais atvaļinājumu laiks. Taču bieži vien pastāv izplatīts maldīgs priekšstats par brīvdienu būtību — tās bieži tiek uzskatītas par atpūtu. Lielākā daļa cilvēku un organizāciju, galvenokārt, raugās uz brīvdienām no darba perspektīvas, uzskatot tās par laiku, kad iespējams mazināt ar darbu saistīto stresu. Tomēr patiesa atpūta ietver enerģijas atjaunošanu, garīgo atveseļošanos un iespēju kvalitatīvi pavadīt laiku kopā ar ģimeni un draugiem. Pasaule, kurā tiek slavināta nemitīga aizņemtība un darbs bez apstājas, ir padarījusi prasmi atpūsties un atslēgties no darba par retu parādību — gan ikdienā, gan brīvdienu laikā.
Lasīt rakstuŠī gada 7. jūnijā beidzās termiņš, līdz kuram Eiropas Savienības dalībvalstīm nacionālajos tiesību aktos bija jāpārņem Direktīva par darba samaksas pārredzamību. Termiņš ir pienācis un situācija Baltijas valstīs ir atšķirīga - Lietuva jau ir apstiprinājusi Darba kodeksa grozījumus, Igaunija ieviešanu veido pakāpeniski, bet Latvijā izvēlēts atsevišķa likuma modelis, kura praktiskās detaļas vēl nav pietiekami skaidras, taču darba devējiem šobrīd svarīgākais jautājums ir tieši skaidrība - kas būs jādara, kādi dati jāapkopo un kā būs jāpamato atalgojuma lēmumi?
Lasīt rakstu